Vecuma posmi

“Nekas neliek novecot tik ātri, kā vienmēr klātesošā doma, ka ikviens noveco” – Georgs Kristofs Lihtenbergs

Vecums bieži tiek saukts par dzīves rudeni, otro jaunību vai zelta gadiem. Tas ir dzīves beigu posms – tā ir nenovēršama dzīves daļa, kas jāpiedzīvo ikvienam, kura dzīve traģiski neapraujas jaunībā. Tas ir laiks, kuru katrs piedzīvo atšķirīgā veidā – ir tik pat daudz novecošanas veidu, cik cilvēku dzīvesstāstu. Novecošana ir konstants process, kas sākas jau cilvēkam piedzimstot. Tā gaitu ietekmē ģenētiski faktori, dzīves apstākļi un dzīvesveids.

Novecošanas stadijas

Pasaules Veselības organizācija iedala šo procesu 3 posmos:

• 60 – 75 gadi – jaunais vecums
• 75 – 90 – vecums
• 90+ gadi - ilgdzīvošana

Cita citai sekojošās stadijas sevī iekļauj fizioloģisku un garīgu senilitāti:

• Pakāpeniska cilvēka fiziskās un garīgās veselības un neatkarības izzušana
• Pieaugoša cilvēka sociālās adaptēšanās spēju mazināšanās – tā sauktā sociālā novecošana
• Pieaugoša atkarība no citiem.

Kā mēs uztveram vecāku cilvēku?

Veids, kādā mēs uztveram vecāku cilvēku, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Jaunieši, pusmūža cilvēki un veci cilvēki uztver vecumu dažādi. Cienījama vecuma robežas ir aptuvenas. Bieži gadās, ka 60 gadus veci cilvēki jūtas jauni, viņi ir tālu no tā, lai sevi uzskatītu par veciem, tāpēc vecuma robežas nav noteiktas.

Kādi cilvēki tiek uzskatīti par veciem neatkarīgi no vecuma? Cilvēki, kas zaudējuši aktivitāti un dzīvesprieku – šie simptomi liecina par novecošanu.

Ir daudz stereotipu par cienījamu vecumu. Tie ietekmē veidu, kādā mēs uztveram vecus cilvēkus. “Jaunības kults”, kas prevalē sabiedrībā, bieži izraisa vecāka gadagājuma cilvēku marginalizāciju – tas skar profesionālo dzīvi un dalību sabiedriskajās norisēs. Tas ir pretstatā laipnai un cieņas pilnai attieksmei, kas mums būtu jāizrāda vecākiem cilvēkiem.

Vecuma nokrāsas

Novecošanai ir arī savas priekšrocības. Tas ir laiks, kad cilvēki piedzīvo savu “otro jaunību”. Pievērsiet uzmanību labumiem, ko dod zelta gadi:

Cienījama vecuma krāšņums

Noslēdzoties profesionālajai karjerai, pieaug brīvā laika daudzums. Ir iespēja šo laiku veltīt saviem vaļaspriekiem, atpūtai vai ceļojumiem.

Šis ir laiks, kad dzīvē ienāk mazbērni – ir iespēja izmantot brīvo laiku un palīdzēt tos audzināt.

Daudzi cilvēki uzņemas brīvprātīgo darbus, lai izmantotu savas prasmes un laiku citu labā.

Mūžizglītības projekti piedāvā cita veida studijas tiem, kas meklē zināšanas – ja cilvēkam nav bijis laika studēt līdz šim, tad pensijas vecums sniedz šādu iespēju. Tāpat var piedalīties dažādās programmās tiem, kas vecāki par 50 vai 60 gadiem, bieži vien tās tiek finansētas no Eiropas Savienības fondiem.

Kad cilvēkiem jautā, no kā viņi visvairāk baidās, daudzi atbild – novecot. Kas liek cilvēkiem šādi domāt par novecošanu?

Novecošanas trūkumi

Dažiem cilvēkiem novecošana saistās ar daudzām kaitēm, kas attīstās līdz ar vecumu – varam uzskaitīt tādas kā urīna nesaturēšana, atmiņas pasliktināšanās, osteoporoze, reimatisms, aptaukošanās, demence.

Cilvēka fiziskās veselības pasliktināšanās noved pie atkarības no citiem, un nes līdzi pieaugošu vilšanās sajūtu, jo tiek zaudēta neatkarība.

Daudzi veci cilvēki domā, ka viņi ir nederīgi un sabiedrības atstumti. Bieži vien šo sajūtu pavada vientulība – ja no dzīves ir aizgājis partneris vai tā paša vecuma draugi, bērni dzīvo savu dzīvi.

Dzīves kvalitātes mazināšanās – pensija ir mazāka kā atalgojums par pilna laika darbu, ko pierasts strādāt.

Vecāki ļaudis bieži baidās no nāves; viņi izjūt skumjas, apzinoties, ka dzīve tuvojas beigām. Doma par zaudētajām iespējām un nepiepildītajiem sapņiem rada depresijas sajūtu.

Mīļā cilvēka cienījamais vecums – kā palīdzēt?

Parasti ar cienījamu vecumu sastopamies savu ģimenes locekļu vidū. Ne vienmēr zinām, ko teikt, kā izturēties pret cilvēku, kā palīdzēt, lai neaizvainotu viņa jūtas.

Daži padomi:

• Neuzspiediet savu palīdzību – atcerieties, ka vecs cilvēks nav liels bērns, viņam ir tiesības lemt par savu dzīvi. Tas nozīmē, ka viņam ir arī tiesības pieņemt vai atteikties no jūsu palīdzības.
• Vecākiem cilvēkiem ir vajadzīgs dzīves mērķis – darbošanās, kas aizpildīs viņu brīvo laiku, nodarbinās viņu prātus un dos viņiem kaut ko darāmu. Kas katram labāks – tas atkarīgs no viņu veselības, fiziskās sagatavotības un vajadzībām.
• Vecāka gadagājuma cilvēki ir pelnījuši respektu un rēķināšanos ar viņu pašcieņu – saskarsme ar slimu cilvēku ir īpaši delikāta tēma – viņiem ir bijis jāatsakās no savas neatkarības un pilnībā jāpaļaujas uz savu aprūpētāju.
• Iesakiet savam mīļajam veikt vingrinājumus – izpildot tos regulāri, uzlabosies viņu noskaņojums, un tas palīdzēs viņiem būt labākā fiziskajā formā.
• Ja jūsu mīļais ir slims – nodrošiniet medicīnisko un ikdienas aprūpi, nodrošiniet aprūpējamā ērtības.
• Ja jūsu mīļajam ir nepieciešama aprūpe, bet jūs to nevarat nodrošināt, iesaistiet profesionālus kopējus vai brīvprātīgos.
• Vecākiem cilvēkiem mēdz rasties un pastiprināties urīna nesaturēšana. Bieži vien vecāka gadagājuma cilvēkam ir grūti pieņemt šo faktu un viņi atsakās atzīt, ka šī problēma viņus satrauc. Ir daudz veidu, kā pārliecināt cilvēku par uroloģisko produktu lietderību – runājiet ar saviem mīļajiem, parādiet viņiem dažādus informatīvos materiālus. Atslēgas vārdi ir diskrētums, komforts un nepatīkama aromāta novēršana. Šeit jūs varat uzzināt par plašo Seni produktu klāstu.