Vecuma aizmāršība vai tomēr nopietna slimība? Kā atpazīt demenci un ar to sadzīvot

Lai kā gribētos, lai mūsu tuvinieki vecumdienas pavada veseli un laimīgi, ilgāks mūžs bieži nes līdzi arī slimības, tostarp garīga rakstura traucējumus. Izrādās, 5% līdz 8% iedzīvotāju vecumā pēc 60 gadiem visā pasaulē saskaras ar tādu nopietnu diagnozi kā demence - smadzeņu slimību, kas apgrūtina iegaumēšanu, saprašanu un saskarsmi. Pieaugot cilvēku mūža ilgumam, ar demenci visā pasaulē slimo arvien vairāk. Diemžēl Latvijā  šo slimību oficiāli diagnosticē vien nelielai daļai reāli slimo cilvēku. Pastāv daudz aizspriedumu, mītu, nezināšanas. Kā šo slimību laikus atpazīt, ko sagaidīt, ja tā ir skārusi arī kādu no jūsu mīļajiem un kā palīdzēt, lai ar to vieglāk sadzīvotu?

 

Nav efektīvas diagnostikas un ārstēšanas

 

Attiecinot Pasaules Veselības organizācijas datus par demences izplatību sabiedrībā uz Latviju, mūsu valstī ar šo diagnozi būtu jāsirgst 26 000 – 30 000 iedzīvotāju. Taču reāli šī diagnoze noteikta tikai 8466 pacientiem jeb 1,6 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem virs 60 gadu vecuma. Tas var liecināt par to, ka Latvijā demence netiek pietiekami efektīvi diagnosticēta un ārstēta, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja Santa Pildava. Faktiski liela daļa rūpju par demences pacientiem mūsu valstī gulstas uz viņu tuviniekiem, kam nereti trūkst zināšanu un prasmju par aprūpi, atbalstu un dzīvi ar demences pacientu.

 

Šiem pacientiem 2019. gadā visbiežāk norādītā diagnoze Latvijā bija vaskulāra demence (54,3 %), ko izraisa galvas asinsvadu bojājumi, tad seko demence citu klasificētu slimību dēļ (33,6 %). Savukārt Alcheimera demence ir norādīta tikai 5,9 % gadījumu, kamēr citās valstīs šis demences veids sastopams ap 70% gadījumu. Kā atzīst S.Pildava, šīs pretrunas datos liek domāt par nepietiekami precīzu demences diagnostiku Latvijā.

Analizējot ārstēšanos pie  ārstiem speciālistiem, redzams, ka lielākā daļa pacientu ar demenci ārstējas pie psihiatra  - 62 %, ģimenes ārsts palīdz 26 % un neirologs - 5 % pacientu.

 

Kā atpazīt demenci?

 

Kas īsti ir demence? Kā atšķirt, vai pēkšņa vecā cilvēka nespēja atcerēties, kur nolikts maciņš vai kurā datumā mīļajam mazdēlam dzimšanas diena, tiešām ir smadzeņu slimību vai vienkārši aizmāršība?

 

Veciem cilvēkiem centrālās nervu sistēmas (CNS) pārmaiņu rezultātā mēdz būt koncentrēšanās grūtības - pasliktinās spēja vērst uzmanību uz vairākām lietām vienlaikus, kā arī rodas problēmas, kas saistītas ar atmiņas, īpaši īslaicīgās atmiņas zudumu. Jāpatur prātā, ka šīs pārmaiņas ne vienmēr liecina par slimību. Tā saucamie vieglie psihes izziņas procesu traucējumi drīzāk ir novecojoša prāta īpatnība, nevis slimīgs stāvoklis. Tie ir vāji izteikti un nenodara kaitējumu vecā cilvēka ikdienai, piemēram, pārģērbšanās laikā, gatavojot ēdienu vai uzturot personīgo higiēnu. Taču tie var nedaudz ietekmēt sarežģītu uzdevumu veikšanu. Tomēr diezgan nozīmīgai daļai vecu cilvēku ir nosliece uz demences attīstību.

 

Demence ir smadzeņu slimība, kam raksturīga noturīga, vāji atgriezeniska psihiskās, galvenokārt, prāta darbības līmeņa pazemināšanās, kas apgrūtina iegaumēšanu, saprašanu un saskarsmi.

 

Demences iezīmes izpaužas 10% personu, kas vecākas par 65 gadiem. Ar gadiem saslimušo īpatsvars palielinās. Pēc 90. dzīves gada slimības izpausmes pieaug gandrīz līdz 50%.

 

Demences diagnozi noteikt var tikai ārsts, tā balstās uz šādiem konkrētiem faktoriem:

 

Pastāv daudz dažādu demences formu, no kuriem visbiežākā ir Alcheimera slimība, kas izmaina smadzeņu vielas struktūru, izraisot kognitīvos traucējumus. Taču pats svarīgākais demences riska faktors, bez šaubām, ir vecums – starp 65. un 85. dzīves gadu ik pa pieciem gadiem slimības izplatība pieaug divkārt.

 

Citi demences riska faktori ir:

 

Demences izpausmes

 

Demences izpausmes var būt atšķirīgas no slimības formas un norises. Visbiežāk vērojamie simptomi ir šādi:

 

 

Vēlīnā slimības stadijā slimnieks ar grūtībām atpazīst paziņas, ģimenes locekļus un pat sevi (sarunājas ar savu atspulgu spogulī). Šādā gadījumā slimniekam nepieciešama palīdzība visās ikdienas dzīves norisēs, viņš nedrīkst viens pats iziet no mājām, jo var apmaldīties pat vietās, kas viņam pazīstamas daudzus gadus.

Nākamajā stadijā slimnieks pilnībā zaudē patstāvību un kļūst atkarīgs no citu cilvēku palīdzības, pārstāj kontrolēt fizioloģiskos procesus, parādās urīna un fēču nesaturēšana.

 

Visbiežāk sastopamā demences forma - Alcheimera slimība - ir neārstējama, tai ir trīs klīnisko pazīmju stadijas.

 

Pirmais posms. Tam raksturīga atmiņas, galvenokārt īslaicīgās atmiņas funkciju pazemināšanās. Ar to saistīta dezorientācija – sākumā laikā, bet pēc tam arī telpā. Grūtības orientēties apvidū ir slimības agrīna izpausme, kas ir vizuāli telpiskās orientācijas traucējumu sekas. Slimības simptomi izpaužas arī kā jaunu un sarežģītu situāciju neizprašana. Bez traucējumiem slimnieks spēj veikt savas vienkāršākās ikdienas darbības, samazinās vārdu krājums un palēlinās runas raitums. Slimniekam parādās atmiņas traucējumi par jaunākajiem notikumiem paša dzīvē un  apkārtējā pasaulē. Ir ierobežota spēja patstāvīgi ceļot. Garīgās darbības pasliktināšanās sekmē depresiju, slimnieki izjūt slimīgo stāvokli un sūdzas par problēmu ar atmiņu. Pirmais posms ilgs vidēji no diviem līdz četriem gadiem.

 

Otrais posms. Pastiprinās pirmajā posmā sākušās pazīmes. Pilnībā attīstās amnēzija (atmiņas traucējumi), afāzija (runas traucējumi), agnozija (dažādu uztveres veidu traucējumi) un apraksija (nepiespiestu, mērķtiecīgu kustību un darbību, piemēram, pārģērbšanās, kurpju aizsiešanas traucējumi), kas tiek uzskatīti par tipiskas progresējošas Alchemera tipa demences pamatsindromu. Padziļinās dezorientācija laikā un tuvākā apkārtnē. Pavājinās ilgtermiņa (senāku notikumu) atmiņa: atmiņas zudums izplešas uz arvien lielāku slimnieka pagātnes atmiņu telpu. Slimnieks neatpazīst cilvēkus, priekšmetus, neprot ģērbties un veikt ikdienas darbības, līdz ar to kļūst arvien atkarīgāks no apkārtējiem. Slimniekiem ar labu izglītību var rasties problēmas ar skaitīšanu (piemēram, atpakaļ no 10). Var parādītie parkinsonisma pazīmes, ko raksturo paaugstināts muskuļu tonuss, anēmija, trīce. Bieži parādās nemiera stāvoklis ar klaiņošanu un ceļošanu, kā arī urīna un fēču nesaturēšana naktī. Šī posma beigu stadijā parādās spoguļa pazīme (slimnieks neatpazīst sevi spoguļattēlā) un dezorientācija attiecībā pašam pret sevi. Tāpat iespējama epilepsijas parādīšanās. Otrais posms ilgst no diviem līdz pieciem gadiem.

 

Trešais posms. Parasti tas nav ilgs. Tam raksturīga pilnīga atmiņas, intelekta, motorisko funkciju dezorientācija. Slimnieks pārstāj runāt. Izziņas aktivitāte pilnībā izzūd, paliek tikai veģetatīvās funkcijas. Slimniekam notiek nekontrolēta urīna un fēču izdalīšanās, viņam nepieciešama pastāvīga aprūpe, var parādīties izgulējumi. Parādās fizisks izsīkums. Nāve iestājas vidēji gada laikā plaušu karsoņa vai citu iekaisīgu slimību dēļ.

 

Demences ārstēšana un ieteikumi aprūpes veicējiem

 

Lai cik grūti, sāpīgi to apzināties ar demenci slimā cilvēka tuviniekiem, nav iespējams pavērst atpakaļ slimības gaitu un slimnieku izārstēt. Daudzās demences formās daļa smadzeņu nervu šūnu beidz funkcionēt, zaudē savienojumus ar citām šūnām un iet bojā. Tas nozīmē, ka slimība pamazām izplatās cilvēka smadzenēs un ar laiku simptomi pasliktinās. Taču ar zālēm var mazināt demences simtomus un palēlināt tās progresu.

 

Kontakts ar ārstu

Demences slimnieka aprūpētājam jānodrošina, lai pacients regulāri saņem ārsta izrakstītās zāles un ārsta aprūpi. Ārstam jāziņo par visām satraucošajām pazīmēm, piemēram, bezmiegu, miega un nomoda režīma traucējumiem, halucinācijām (ja slimība ir pietiekami progresējusi, murgi un halucinācijas ir bieži sastopami stāvokļi), arī tādiem uzvedības traucējumiem kā agresija, uzbāzība.

Ja slimnieks pārstāj pastāvīgu kustēties un ir spiests palikt gultā, nepieciešams par to informēt ģimenes ārstu, kurš ieteiks mājas aprūpes pakalpojumus ar veselības aprūpes speciālista uzraudzību. Smagākos gadījumos var būt nepieciešams slimnieku ievietot sociālās aprūpes iestādē vai stacionārā.

Ar ģimenes ārstu jāpārrunā demences slimnieka aprūpe un kopšana, kā arī iespēja saņemt valsts kompensētos aprūpes līdzekļus – autiņbikses, autiņus u.c.

Ja ģimene nespēj guļošam slimniekam nodrošināt pienācīgu aprūpi, ar ģimenes ārstu jāpārrunā iespēja pacientu nosūtīt uz stacionāru vai nodrošināt aprūpi mājās.

 

Saskarsme

Saskarsme ar demences slimnieku bieži ir apgrūtināta. Ar aprūpējamo jārunā īsiem, vienkāršiem teikumiem. Uzmanība jāakcentē uz vienu norādījumu. Nedrīkst skart vairākas tēmas vienlaikus. Jābūt pacietīgam, jo slimais cilvēks var ik pēc pāris minūtēm uzdot vienu un to pašu jautājumu. Ja cilvēks nevēlas ko darīt, labāk viņam nevis uzdot jautājumu, piemēram, “Vai nevēlies doties pastaigā?”, bet tā vietā teikt: “Laiks doties pastaigā, uzvelc kurpes”. Mēdz gadīties, ka slimnieks jauc pagātni ar tagadni. Nav ieteicams viņa sacīto labot. Labāk ātri novērst slimnieka uzmanību no situācijas un nodarbināt viņu ar ko citu.

Svarīga, lai gan bieži ļoti grūta, ir demences slimnieka jūtu atzīšana, iedziļināšanās viņa pārdzīvojumu pasaulē, uzticēšanās un ticības sev izstrādāšana.

Slimniekiem ar demenci ir ieteicamas dažādas grupu terapijas nodarbības – darba, mūzikas, mākslas, dziedāšanas, taču visbiežāk tiek izmantota kustību terapija.

 

Fiziskā aktivitāte

Demences slimiekam fiziskā aktivitāte ir ļoti būtiska. Regulāri vingrinājumi un pastaigas labvēlīgi ietekmē slimnieka stāvokli. Ieteicams ir risināt krustvārdu mīklas, var piedāvāt tamborēt, skaitīt – protams, visu atbilstoši spējām.

 

Drošība

Ir ļoti būtiski parūpēties par slimā cilvēka drošību ikdienā. Viņš nedrīkst vadīt auto, viņam vienmēr jābūt līdzi dokumentiem, kas noderēs gadījumā, ja viņš apmaldīsies. Tāpat no slimnieka apkārtnes ir jāaizvāc elektroiekārtas un citi bīstami priekšmeti, vai arī tie jāpielāgo un jāpadara droši.

 

Uzturs
Demences slimnieks var ēst visu, tāpat kā vesels cilvēks. Tomēr jāpatur prātā, ka vairums cilvēku ar atmiņas traucējumiem ir veci cilvēki, tāpēc viņu uzturam jāsastāv no viegli sagremojamiem produktiem. Turklāt uzturā jāiekļauj daudz šķiedrvielu, lai vēdera izeju padarītu pēc iespējas regulāru. Ēdiens jāpasniedz tādā formā, lai slimnieks būtu spējīgs to apēst patstāvīgi, piemēram, sviestmaizes vai sagriezta gaļa. Jāierobežo tonizējošu produktu kā kafijas lietošana. Interesanti, ka uz demences slimniekiem kafija var iedarboties paradoksāli – kā miegazāles dienā un stimulators vakarā.

 

Lēmumi finanšu un tiesiskajos jautājumos

Aprūpes veicējam jāapzinās, ka pienāks brīdis, kad tuvais cilvēks vairs nespēs pieņemt lēmumus tiesiskajos un finanšu jautājumos. Lai savlaicīgi šos jautājumus risinātu, tuviniekiem ieteicams sazināties un pārrunāt šos jautājumus ar savas pašvaldības sociālo darbinieku.

 

Parūpējies arī par sevi

Ikdiena kopā ar demences pacientu ilgtermiņā var būt ļoti nogurdinoša, kas var veicināt emocionālo un fizisko izdegšanu. Tāpēc aprūpētājam jāatrod laiks parūpēties arī par sevi, lai mazinātu stresu un atgūtu spēkus. Lai atvieglotu pienākumu nastu, jālūdz palīdzība ģimenes locekļiem, sadalot rūpes, kā arī jāizmanto draugu, apkārtējo atbalsts.

 

Demenču precīzākai diagnostikai un atbilstošākai ārstēšanai prof. M.Taubes vadībā Latvijā ir izstrādāti klīniskie algoritmi demences novērtēšanai un diagnostikai (https://www.spkc.gov.lv/lv/kliniskie-algoritmi-un-pacientu-celi)  

 

Seni ekspertu gadu gaitā uzkrātā pieredze un cita noderīga informācija par slimnieku aprūpi apkopota Seni padomu blogā Zelta pieredze: www.seni.lv/lv_LV/blog

 

Higiēnas preču ražotāja Seni plašais un inovatīvais produktu klāsts iekarojis miljoniem cilvēku uzticību visā pasaulē. Seni piedāvā augstākās kvalitātes produktus, kas nodrošina pilnīgu aizsardzību, komforta un drošības sajūtu rehabilitācijas un inkontinences gadījumos. Sortimentā ietilpst uroloģiskie ieliktnīši, autiņbiksītes pieaugušajiem, higiēniskie paladziņi un ķermeņa kopšanas līdzekļi.

 

Avots: Raksta sagatavošanā izmantota zīmola TZMO SA izdotā grāmata “Slimnieka ārstēšana, aprūpe un rehabilitācija mājas apstākļos”.

 

 

 

Mēs izmantojam datu vai sīkfailu failus jūsu pārlūkprogrammā, lai personalizētu un uzlabotu mūsu vietnes lietošanas ērtību, analizētu vietnes darbības, kas palīdz atbalstīt mūsu mārketinga un pārdošanas aktivitātes, personalizētu reklāmu rādīšana, pamatojoties uz informāciju par jūsu interesēm (ieskaitot jūsu darbību mūsu vietnē vai citas vietnes) un jūsu atrašanās vietu. Noklikšķiniet uz "Es piekrītu un dodos uz vietni", lai pieņemtu visu sīkdatņu un līdzīgu tehnoloģiju izmantošanas politiku saskaņā ar sīkdatņu politikā aprakstītajiem iestatījumiem un dotos tieši uz lapu. Ja nevēlaties piekrist visu sīkfailu izmantošanas politikai un šajā ziņā vēlaties mainīt savas preferences, noklikšķiniet uz COOKIES POLICY, lai mainītu sīkfailu iestatījumus.

Es piekrītu COOKIES POLITIKA