Urīnizvadsistēmas struktūra Urīnizvadsistēma ir viena no svarīgākajām sistēmām cilvēka organismā. Tās uzdevums ir uzturēt līdzsvarā ķermeņa šķidrumus filtrējot asinis un ražojot urīnu, kas sastāv no izfiltrētiem atkritumiem.
A – nieres
B – urīnvadi
C – urīnpūslis
D – urīnpūšļa kakls
E – urīnizvadkanāls
F – sfinkters
G – nervu gali
Orgānu pāris, kas ir vissvarīgākā urīnizvadsistēmas daļa. Nieres ražo urīnu procesā, kad tiek filtrētas toksiskās vielas no asinīm. Nieru pareiza darbība ir būtiska, lai uzturētu organismu labā stāvoklī.
Divas plānas, gludas muskuļotas caurulītes; urīnvadi novada urīnu no nierēm uz urīnpūsli. Kad urīnpūslis ir pilns, urīnvadi automātiski noslēdzas, lai novērstu urīna iekļūšanu atpakaļ nierēs.
Muskuļota tvertne, kas novietota vēdera dobuma lejasdaļā. Tā sieniņas ir elastīgas un izolētas, kas ļauj tam turēt no 400 līdz 700 ml urīna, ļoti stipri izplešoties, tas var turēt apmēram 1500 – 2000 ml. Urīnpūšļa sieniņu muskuļi izplešas, kad pūslis piepildās, un saraujas tam iztukšojoties.
Urīnpūšļa lejasdaļā atrodas ārējais urīnizvadkanāls, ko nodrošina divi riņķveida muskuļu komplekti (sfinkteri).
Tā ir urīnizvadsistēmas beigu daļa. Tā ir caurulīte ar plānām sieniņām, kas tiek izmantota, lai izvadītu urīnu, kas sakrājies urīnpūslī. Sievietēm un vīriešiem ir dažādu garumu urīnizvadkanāli, viņu anatomisko atšķirību dēļ. Sievietes urīnizvadkanāls ir 3-5 cm garš, bet vīrieša urīnizvadkanāls ir 15-20 cm garš un atveras peņa galā, nodrošinot arī sēklas izvadīšanu.
Urīna plūsmu kontrolē divi sfinkteri – ārējais un iekšējais. Iekšējais sfinkters ir riņķveida muskulis, kas aptver urīnizvadkanāla pamata daļu. Tad saraujas un atslābst neviļus. Ārējais sfinkters ir veidots no iegurņa pamatnes muskuļiem, kas izkārtojušies starp iegurņa kauliem kā apgriezts lietussargs. Šie muskuļi ir atbildīgi par vēdera dobuma orgānu atbalstīšanu un tiek izmantoti apzinātai urīna plūsmas kontrolēšanai.
Urīnpūšļa sieniņās ir receptori – tie reaģē uz saspringumu sieniņās, tāpēc tie reaģē, kad urīnpūslis ir pilns, sūtot signālu mugurkaula smadzenēm. Pirmais nepieciešamības signāls parādās, kad urīnpūslī sakrājušies 200 – 300 ml urīna.
Nepārtrauktu nieru darbību regulē elektrolīti un uztur uz skābes bāzēta homeostāze. Katru dienu cauri nierēm izplūst apmēram 170 – 180 l asiņu, apmēram 1,5 l tiek izvadīti urīna formā. Tas ir cikls, kas norisinās saskaņā ar zemāk redzamo diagrammu:
Urīns uzkrājas urīnpūslī, kas procesā izplešas. Kad tajā ir ap 200- 300 ml urīna, urīnpūšļa sieniņu receptori sūta signālu, kas izsauc vēlmi urinēt. Veselīgam cilvēkam, kura urīnizvadsistēma darbojas pareizi, ir iespējams kontrolēt urīnpūsli un atlikt vajadzību uz brīdi, ja tas nepieciešams.
Urīnpūšļa iztukšošana sākas ar sfinkteru atslābumu un urīnpūšļa saraušanos, tādā veidā izspiežot urīnu. Urīns plūst cauri urīnizvadkanālam. Tad sfinkteri saraujas, un urīns sāk piepildīt urīnpūsli. Urīnizvadsistēmas traucējumi var novest ne tikai pie urīna nesaturēšanas, bet arī pie daudz smagākām sekām, ieskaitot organisma saindēšanos.