Vecumdienas pansionātā - kā to uzlūkot no "gaišās puses"?

Sabiedrībai novecojot, pieaugušie  bērni arvien biežāk sastopas ar vecāku nevarību, slimībām, nespēju sevi aprūpēt. Kamēr pārtikušajās zemēs ierasti  ir uzticēt nespēcīgos tuviniekus profesionāliem kopējiem, Latvijā savus mīļos joprojām bieži aprūpējam mājās. Iemesli ir dažādi - iestādēs trūkst brīvu vietu, nav naudas, bet bieži izvēli diktē vainas sajūta, bailes no sabiedrības nosodījuma. Negribas būt “sliktam bērnam”, kas, kā pasakā, savus vecīšus aizved ragaviņās uz mežu un pamet.

Kā dzīvi aprūpes iestādē uzlūkot kā iespēju - no gaišās puses? Kādas ir priekšrocības un bažas, ar ko jārēķinās tuviniekiem un vecajam cilvēkam, izlemjot par labu mūža nogalei aprūpes iestādē?

 

Rīgā rindā gaida teju 300 sirmgalvju


Attīstoties medicīnas aprūpei, augot labklājībai, cilvēki visā pasaulē dzīvo arvien ilgāk. 2018. gadā gandrīz piektdaļa jeb 19 % Eiropas Savienības iedzīvotāju bija 65 vai vairāk gadus veci, bet vidējais mūža ilgums ES valstīs sasniedzis 80,9 gadus, atklāj  Eurostat dati. Tāpēc  jautājums par nevarīgo tuvinieku aprūpi mūža nogalē kļūst arvien aktuālāks.

 

Arī Latvijā pieprasījums pēc ilgstošas sociālās aprūpes iestādēm veciem cilvēkiem pēdējos gados arvien pieaug.

 

“Katru dienu zvana kāds un interesējas par iespēju nodot tuvinieku aprūpē. Situācijas ir ļoti dažādas - daudzi mūsu iemītnieki Latvijā ir palikuši vieni, jo bērni un mazbērni dzīvo, mācās vai strādā ārpus Latvijas. Citiem dzīvot mājās kļūst neiespējami, jo dažādu hronisku slimību rezultātā cilvēks pats par sevi parūpēties vairs nespēj, piemēram, pēc insulta, kritiena, lūzuma,” stāsta Rīgas sociālās aprūpes centra "Mežciems" direktore Solvita Rudoviča.

 

Tieši Rīgā rindas uz aprūpi ir vislielākās  - 2018. gada nogalē galvaspilsētā savu vietu aprūpes centrā gaidīja 273 sirmgalvji, bet kopumā rindas reģistrētas sešās pašvaldībās, liecina Labklājības ministrijas dati. Pašvaldību un citu organizāciju sociālās aprūpes centros, kas apkalpo vecus cilvēkus un personas ar invaliditāti, pilngadīgo iemītnieku skaits pēdējo trīs gadu laikā audzis par vairāk nekā tūkstoti (2016.  – 2018. gads). Kopumā veco ļaužu aprūpes iestādēs uzturas 7192 cilvēku.

 

Jāņem vērā, ka vieta pašvaldības  pansionātā netiek piedāvāta pēc pirmā pieprasījuma. Ja cilvēkam nosaka būtiskus pašaprūpes ierobežojumus, palīdzību vispirms nodrošina dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai, piemēram, dienas aprūpes centrā. Tikai tad, ja ar to nepietiek un vajadzīga 24 stundu aprūpe vai noteikts smagākais - 3. vai  4. aprūpes līmenis, var meklēt vietu ilgstošas sociālās aprūpes iestādē atbilstoši dzīvesvietai, skaidro Elvīra Grabovska, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte.

 Seni rūpes. Pansionāti Latvijā

Aprūpe mājās - smags darbs, kas ne visiem pa spēkam

Izrādās, katrā desmitajā Latvijas ģimenē ir cilvēks, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ nepieciešama mājas aprūpe, bet profesionālus veselības vai sociālās aprūpes pakalpojumus mājās saņem tikai neliela daļa jeb 15% šādu mājsaimniecību, atklāj Centrālās statistikas pārvaldes dati. 

 

Tuviniekiem, kas uzņemas veco cilvēku kopšanu, tas bieži nozīmē smagu, atbildīgu darbu 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. To var pavadīt hronisks nogurums, izdegšana, pat depresija. Meklēt palīdzību tuvinieku aprūpē šādā situācijā nav nekas nosodāms, bet atbildīga rīcība gan kopēja, gan paša tuvinieka labā, stāsta Alda, aprūpes speciāliste ar septiņu gadu pieredzi šajā grūtajā darbā.

Vecu cilvēku aprūpi veicot bez specifiskām zināšanām, pašu spēkiem vai algojot neprofesionālu kopēju, sekas var būt ļoti smagas. 

 

“Vecu cilvēku aprūpe nav tikai ēdiens, siltums un tīra veļa. Ir neskaitāmas nianses kopšanā, kuras, neņemot vērā, var veidoties būtiskas veselības problēmas – slimības saasinājums, izgulējumi, pakrišana, lūzumi, kā rezultātā cilvēks no salīdzinoši viegli kopjama kļūst par gulošu un pilnībā aprūpējamu,” brīdina aprūpes speciāliste.

 

Nepareiza aprūpe var izraisīt arī kopēja fiziskās veselības problēmas. Cilāt mazkustīgu slimnieku, lai neveidotos izgulējumi, ikdienā apmazgāt, mainīt autiņbiksītes, palīdzēt nokārtoties prasa lielu fizisku piepūli.

 

Ja vecais cilvēks pavada dienas vientulībā un pats sevi aprūpēt nespēj, bieži saasinās arī emocionālās problēmas. Pār radinieku galvām var tikt izgāztas diendienā krātās negatīvās emocijas – dusmas, aizkaitinājums, izskanēt nebeidzami pārmetumi, rīkoti skandāli. Bieži tam pamatā ir arī garīga rakstura traucējumi, piemēram, demence u.c.

 

“Psiholoģiski ļoti smagi ir rūpēties par cilvēku, kuram ziedo visu brīvo laiku, līdzekļus, bet pretī saņem kritiku un pārmetumus. Tas iztukšo, atņem spēkus, veicina garīgo un fizisko izdegšanu un var pat izraisīt aprūpētāja depresiju,” stāsta speciāliste.

 

Viņas praksē ir bijušas vairākas situācijas, kad emocionālo nesaskaņu dēļ aprūpe mājās kļūst neiespējama. Piemēram, kāda vecāka kundze regulāri sūdzējusies par to, ka meita  mājās viņu sit, nebaro, indē, lai pārdotu viņai piederošo īpašumu. Kad kundze ievietota pansionāt, šie paši pārmetumi pausti arī aprūpes personālam, apstiprinot, ka meita apvainota nepamatoti.

Kā izvēlēties aprūpes iestādi?

Aprūpes centri ir ļoti dažādi, atšķiras tajos valdošā noskaņa, kas ietekmē arī aprūpes centru iemītnieku labsajūtu. Kā izvēlēties piemērotāko iestādi un kam pievērst uzmanību? Kā uzsver S. Rudoviča, katram tuviniekam pie lēmuma jānonāk pašam, lai nebūtu iemesls kādam  pārmest savu izvēli. 

“Iesaku pašiem aizbraukt apskatīties izvēlēto aprūpes centru, tikties ar darbiniekiem, iepazīties ar dzīves apstākļiem,  izjust atmosfēru, kā arī vizuāli novērtēt aprūpes centra telpas, inventāru, infrastruktūru. Cilvēki ir dažādi – vienam patīk pilsēta, citam lauki, viens grib dzīvot istabā viens, cits lielākā kompānijā.  Galvenie kritēriji ir laba aprūpe, apmierināts klients un pozitīva, cieņpilna aprūpes personāla attieksme,” uzsver S. Rudoviča.

Cik tas maksā? 

Pašvaldību sociālās aprūpes centros vidējā maksa 2018. gadā bija  586 eiro mēnesī, zina Labklājības ministrija. No šī gada janvāra 85% no klienta pensijas un piemaksām paliek aprūpes centra rīcībā, bet starpību sedz piederīgie (izņemot Rīgas un Tukuma pašvaldībās). Ja tuvinieki pēc materiālā stāvokļa izvērtēšanas izmaksas nevar segt, apmaksu veic pašvaldība. Privātos pansionātos izmaksas ir ievērojami augstākas un var sasniegt 1000 un vairāk eiro mēnesī atkarībā no pakalpojumu klāsta, visas izmaksas sedz iemītnieks un/vai tuvinieki.

 

Dzīve pansionātā

 

Ieguvumi

Ēnas puses

 

 

 

Kā tuvinieki var palīdzēt?

 

Lēmums par ievietošanu iestādē ar tuvinieku ir detalizēti jāapspriež, pie šīs domas viņš jāpieradina pakāpeniski, izstāstot iemeslus, ieguvumus, to, kas sagaida jaunajā dzīves vietā, kā mainīsies ikdiena.

Ir tikai normāli, ja pirmās emocijas būs rūgtums, noliegums, bet ar pozitīvu attieksmi, skaidrošanu šo attieksmi daudzos gadījumos var mainīt.

Lai palīdzētu vecajam cilvēkam pieņemt jauno situāciju un pansionātā viņš justos pēc iespējas labāk, vissvarīgākais ir tuvinieku atbalsts, pozitīva attieksme, vēlme sadarboties ar personālu. 

Apciemojot savu piederīgo, tuvinieki var iesaistīties aprūpē un turpināt kopīgi darīt daudz labu lietu – izvest savu senioru svaigā gaisā, parunāties, pārrunāt aktuālākos notikumus, kopā svinēt svētkus u.c. Piederīgo apciemojumi rada pozitīvu noskaņojumu visiem centra iemītniekiem, kā arī ļauj saglabāt saiti ar ģimenes locekļiem.

Attieksme kļūst pozitīvāka

Kā uzskata S. Rudoviča, aizspriedumi pret veco ļaužu aprūpes iestādēm ir bijuši un būs visos laikos, taču viņa ir pārliecināta, ka arī Latvijā attieksme pret aprūpes iestādēm palēnām mainās uz pozitīvo pusi.

“Attīstās brīvprātīgo kustība, cilvēki bieži aprūpes iestādēm ziedo naudu, laiku, gatavo dāvanas Ziemassvētkos, piesakās par brīvprātīgajiem,” stāsta S. Rudoviča. 

Daudz līdzekļu tiek ieguldīts telpu labiekārtošanā, mājīguma radīšanā. Piemēram, aprūpes centrā “Mežciems” ar 263 klientu vietām katru gadu iespēju robežās tiek veikts istabu un koplietošanas telpu remonts, aprīkojuma, inventāra un mēbeļu iegāde. Centrs ir atvērts jaunām tehnoloģijām, piemēram, pagājušajā gadā tika izmēģināta kritiena sensori. Sadarbībā ar vājdzirdīgo/nedzirdīgo bibliotēku tiek piedāvāta iespēja klausīties audiogrāmatas. Organizētas  arī Latvijā pirmās aprūpētāju profesionālās sacensības. Centrā ir dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas - nodarbības, sporta aktivitātes, pulciņi, aktivitātes ārpus centra - ekskursijas, koncertu, teātra, muzeju, apmeklējumi u.c.  

“Atnākot ciemos, vienmēr gribas redzēt smaidu, prieku vecā tēva vai mātes sejā. Taču negaidiet, ka tas notiks vienmēr. Ir jāspēj pieņemt, ka gados vecākajai paaudzei pārmaiņas var būt ļoti grūtas. Labākā rīcība ir uzklausīt, mierināt, pēc iespējas biežāk apciemot un pavadīt laiku kopā. Visas bažas un šaubas pazudīs, ja būsiet iesaistīts un klātesošs,” iesaka aprūpes speciāliste.

Dati: Labklājības ministrija  (VALSTS STATISTIKAS PĀRSKATU KOPSAVILKUMS Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2018. gadā;  http://www.lm.gov.lv/lv/publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma/gada-dati/par-2018-gadu)

Ce site web utilise des cookies

Mēs izmantojam datus jeb sīkdatnes jūsu tīmekļa pārlūkprogrammā, lai personalizētu mūsu tīmekļa vietni un padarītu tās lietošanu ērtāku, un analizējam tīmekļa vietnes darbību, kas palīdz uzlabot mūsu mārketinga un pārdošanas darbības un rādīt personalizētas reklāmas, pamatojoties uz jūsu interesēm (tostarp jūsu darbības mūsu un arī citās tīmekļa vietnēs) un jūsu atrašanās vietu. Tālāk jūs varat mainīt pārlūkprogrammas iestatījumus, lai atteiktos no dažām vai visām sīkdatnēm.

1. Pakalpojuma sniedzējs automātiski ievāc tikai sīkdatnēs iekļauto informāciju.

2. Sīkdatņu faili (tā sauktās sīkdatnes) ir informācijas tehnoloģiju dati, galvenokārt teksta faili, kas tiek saglabāti pakalpojuma lietotāja gala ierīcē un ir paredzēti pakalpojuma lietošanai. Sīkdatnes parasti satur tās tīmekļa vietnes nosaukumu, no kuras tās nāk, uzglabāšanas laiku gala ierīcē un unikālu numuru.

3. Uzņēmums, kas ievieto sīkdatnes Pakalpojuma lietotāja gala ierīcē un iegūst tām piekļuvi, ir pakalpojuma sniedzējs “TZMO SA” ar juridisko adresi Żółkiewskiego 20/16 87-100 Toruń.

4. Sīkdatnes tiek izmantotas šādiem mērķiem:

a) pakalpojumu satura pielāgošanai lietotāja vēlmēm un tīmekļa vietņu izmantošanas uzlabošanai. Tieši šie faili ļauj atpazīt pakalpojuma lietotāja ierīci un atbilstoši parādīt tīmekļa vietni, pielāgojot to individuālām vajadzībām;

b) statistikas datu ievākšanai, kas palīdz izprast, kā pakalpojumu lietotāji izmanto konkrētas tīmekļa vietnes, dodot iespēju uzlabot šo tīmekļa vietņu struktūru un saturu;

5. Pakalpojuma sniegšanai tiek izmantotas divu veidu sīkdatnes: sesijas sīkdatnes un pastāvīgās sīkdatnes. Sesijas sīkdatnes ir īslaicīgi glabājami faili, kas tiek uzglabāti lietotāja gala ierīcē līdz izrakstīšanās brīdim, tīmekļa vietnes atstāšanai vai programmatūras (pārlūkprogrammas) izslēgšanai. Pastāvīgās sīkdatnes tiek glabātas lietotāja gala ierīcē sīkdatņu failu parametros norādīto laiku vai līdz brīdim, kad lietotājs tos dzēš.

6. Pakalpojuma sniegšanas brīdī tiek izmantotas šādas sīkdatnes:

Vārds Domēns Veids Ilgums
_fbp .seni.lv Advertisement 3 months
smvr .seni.lv Analytics 10 years
smuuid .seni.lv Analytics 10 years
_ga .seni.lv Analytics 2 years
_gid .seni.lv Analytics 1 day
_gat_gtag_UA_17582194_1 .seni.lv Analytics 1 minute
_gat_UA-17582194-1 .seni.lv Analytics 1 minute
_smvs .seni.lv Analytics 1 day
_hjFirstSeen .seni.lv Analytics 30 minutes
_hjIncludedInSessionSample .seni.lv Analytics 2 minutes
_hjAbsoluteSessionInProgress .seni.lv Analytics 30 minutes
smg salesmanago.pl Analytics 10 years
symfony .seni.lv Other 2 hours
_hjSessionUser_2724099 .seni.lv Analytics 1 year
_hjSession_2724099 .seni.lv Analytics 30 minutes
SERVERID app3.salesmanago.pl Performance session

7. Vairumā gadījumu tīmekļa vietņu pārlūkošanai izmantotās programmatūras (pārlūkprogrammas) noklusējuma iestatījumi ļauj saglabāt sīkdatnes lietotāja gala ierīcē. Pakalpojuma lietotājs jebkurā laikā var mainīt savus sīkdatņu iestatījumus. Šos iestatījumus ir iespējams īpaši mainīt, bloķējot automātisku sīkdatņu apstrādi tīmekļa pārlūkprogrammas iestatījumos vai pieprasot informēt par katru sīkdatņu ievietošanu pakalpojuma lietotāja ierīcē. Sīkāka informācija par sīkdatņu pārvaldības iespējām un metodēm ir pieejama programmatūras (pārlūkprogrammas) iestatījumos.

8. Pakalpojuma sniedzējs informē, ka sīkdatņu lietošanas ierobežošana var ietekmēt dažas no pakalpojuma tīmekļa vietnēs pieejamajām funkcijām. Avots: http://wszystkoociasteczkach.pl/"

Apstiprināt izvēlēto Pieņemt visu